|
on other languages: Deutsch, English, Ðóññêèé
PASAULES Slavenais oriģināls
Donas Kazaku Kora vadītāja Sergeja Žarova
Aleksej Andrejevs
|
|
|
Aleksejs Nikolass Andrejevs (Alexey Andreev, Àëåêñåé Íèêîëàåâè÷ Àíäðååâ) (dzimis 1905. gada 15.
augustā, miris 1949. gada 3. novembrī) bija krievu izcelsmes
latviešu futbolists un dziedātājs (tenors ar skaistu tembru).
1939. gadā viņš pievienojās Sergeja Jarofa Dona kazaku
korim un devās kopā ar viņu uz ASV, no kurienes
neatgriezās, bet palika tur uz mūžu. Viņš nomira ASV
1949. gadā, apglabāts Longailendā.
|
Aleksejs Andrejevs (1906.g. 15. augustā Sanktpēterburgā, Krievijas impērijā – 1949, ASV) – operdziedonis, tenors.
Aleksejam bija apritējuši 16 gadi, kad viņš kopā ar māti,
operdziedoni un vokālās mākslas pedagoģi Ànnu
Žerebcovu-Andrejevu, atbrauca uz Rīgu.
Aleksejam Andrejevam piemita īpašība viegli saieties ar cilvēkiem;
viņš bieži aizrāvās ar dažādiem
darbības veidiem, un tāpēc dzīvē viņam
izdevās pietiekami ātri atrast sev daudzas
visdažādākās nodarbošanās. Jaunības gados
par vienu no viņa aizraušanās veidiem kļuva futbols;
viņš sāka nopietni ar to nodarboties, un pat kādu laiku,
pēc viņa radinieku stāstītā, uzstājās
mačos par Latvijas Nacionālās futbola izlases komandu.
Tomēr pēc kāda laiciņa Aleksejs Andrejevs nolēma atrast sev kaut
cik necik solīdu darbu, kas nebūtu saistīts ar sportu, un bez
grūtībām iekārtojās par klerku (jeb kalpotāju)
Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijas Republikā.
Iekārtoties darbā viņam palīdzēja teicama,
ģimnāzijā iegūta izglītība; angļu, vācu
valodas un dzimtās krievu valodas prasme. Pie tam, dzīvojot
Rīgā, A. Andrejevs visai ātri un ciešami bija apguvis
latviešu valodu. Tomēr ASV vēstniecībā viņš
bija nostrādājis neilgu laiku. Viņa radinieku sarakstē
sastopamās atsevišķās ziņas par kaut kādu
konfliktu diemžēl nedod iespēju rekonstruēt notikumu ainu.
Àleksejs Andrejevs bija muzikāli apdāvināts cilvēks. Viņš,
tāpat kā viņa tēvs, Krievijas armijas kara flotes
virsnieks, kurš vēlāk bija kļuvis par operdziedoni Nikolaju
Jeršovu, bija apveltīts ar daiļa tembra tenora balsi.
Dziedāt Aleksejs mācījās pie mātes A.
Žerebcovas-Andrejevas, un daudzkārt uzstājās viņas
studijas audzēkņu koncertos.
Jau būdams gandrīz 30 gadus vecs, Aleksejs kaismīgi aizrāvās ar
muzikālo teātri. Tajā laikā viņa rīcībā
jau bija solīds vokālais repertuārs, un tādēļ
viņš nolēma izmēģināt savus spēkus uz operas skatuves.
1936. gadā Aleksejs Andrejevs tika uzņemts Liepājas Operas teātra
trupā. Operā viņš bija nostrādājis ne
vairāk par divām sezonām, bet paspēja izpildīt
dažas nopietnas lomas – tā ir galvenā partija Š. Guno
operā “Fausts”, Mario Kavaradosi partija Dž. Pučīni
operā “Toska” un Kņaza partija A. Dargomižska operā
“Nāra”. Šajā, sarakstā pēdējā operā,
viņu bija dzirdējusi arī Rīgas publika: 1937. gada
maijā Liepājas Operas teātris bija viesizrādēs
Rīgā.
Paralēli darbam Liepājas Operas teātrī, Aleksejs uzstājās ar
solokoncertiem dažādās Latvijas pilsētās, kā
arī Rīgas Radiofonā.
Aleksejs Andrejevs atstāja Liepājas Operas teātra skatuvi 1939.
gadā. Tas bija saistīts ar to, ka viņš bija
pieņēmis Donas Kazaku Kora vadītāja Sergeja Žarova
piedāvājumu kļūt par šā vokālā
kolektīva solistu. Kopā ar šo kori Aleksejs Andrejevs 1939. gada
septembrī devas uz ASV. Tur Aleksejs Andrejevs arī palika un
apmetās uz pastāvīgu dzīvi. Viņš
apprecējās ar vijolnieci un dziedātāju Soņju Porteri
(Zonia Porter), kura dzemdēja viņam meitu Katrīnu.
1943. gadā, Otrā pasaules kara laikā, Aleksejs Andrejevs tika iesaukts
amerikāņu armijā, bet, acīmredzot, karot viņam
tomēr nebija nācies. Pēc kara beigām viņš
sāka strādāt par tirdzniecības aģentu
dažādās amerikāņu firmās un vokālai
mākslai vairs nepievērsās.
Diemžēl Alekseja Andrejeva mūžs nebija pārāk ilgs, viņš
miris tikai piecus gadus vēlāk pēc savas mīļotās
mātes Annas Žerebcovas-Andrejevas nāves.
Marina Mihaileca
Pieklājīgi no vietnes «Latvijas krievi» http://www.russkije.lv | 
